2023. gada 26. janvārī plkst. 16.00 sāksies diskusija, kas šoreiz veltīta tēmai “Analogo telpisko datu krātuves ceļā uz digitālo piedāvājumu sabiedrībai”.
Diskusijas mērķis ir veicināt digitālo telpisko materiālu – karšu, plānu, aerouzņēmumu, kosmisko uzņēmumu, grāmatu un citu publikāciju – plašāku piedāvājumu un pieejamību sabiedrībai. Eksperti diskutēs par sadarbības iespējām un iepazīstinās ar jau īstenotiem projektiem šo materiālu sagatavošanā un publicēšanā, lai nodrošinātu pieejamību un izmantošanu plašākam pētnieku un interesentu lokam, veicinot gan ģeotelpiskās informācijas tehnoloģiju, gan citu digitālo prasmju pilnveidi.
Uz diskusiju aicināti visi interesenti, kuru profesionālā vai brīvā laika intereses ir saistītas ar vēsturisko karšu un citu analogo telpisko datu izpēti un izmantošanu. Dalība ir bez maksas, tomēr aicinām visus interesentus pieteikties, aizpildot šo formu. Pasākumam tuvojoties, saņemsiet MS Teams platformas tiešsaistes diskusijas pieejas saiti.
“meetGIT” ir diskusija par ģeotelpiskās informācijas tehnoloģijām un ar tām saistītām tēmām, jomas profesionāļu un interesentu tikšanās, kuras mērķis ir veicināt kopienas un sabiedrības izpratni par tās izaicinājumiem un attīstības virzieniem.
Uz diskusiju aicināti visu to nozaru pārstāvji, eksperti, lietpratēji un interesenti, kuru ikdiena saistīta ar ģeotelpisko datu sagatavošanu, apstrādi, uzturēšanu, kā arī izmantošanu dažāda veida informācijas tehnoloģiju risinājumos. Dalība bezmaksas, tomēr aicinām visus interesentus pieteikties, aizpildot formu, kuras saite pieejama šeit. Reģistrētajiem dalībniekiem uz epastiem tiks nosūtīta saite uz pasākumu, kā arī informāciju par diskusijas dalībiekiem un tēmām.
Sekojiet aktualitātēm ĢIS biedrības Facebook kontā un šajā mājaslapas sadaļā!
Diskusijas eksperti
Kārlis Zvirgzdiņš, Dace Bušante, Sandis Zaķis, Latvijas Nacionālais arhīvs
Tēma: Latvijas Nacionālā arhīva kartogrāfiskais materiāls: digitalizācija, izmantošana un sadarbības perspektīvas
Reinis Vāvers, Latvijas Nacionālā bibliotēka
Tēma: Kartogrāfisko materiālu digitalizācija, saglabāšana un pieejamība Latvijas Nacionālajā bibliotēkā
Sanita Krūmiņa, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra
Tēma: LĢIA tehniskā arhīva ģeoinformācijas mantojuma digitalizācija
Juris Zariņš, Mārtiņš Lūkins, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"
Tēma: Vēsturiskie mežaudžu plāni, muižu plāni, aerofoto meža, zemes lietojumu izpētei. Risinājumi datu digitalizēšanai, karšu montāžai
Aivars Markots, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte
Tēma: Nenovērtētās aerofotoainu kolekcijas Latvijā
Ints Lukss, Rīgas Tehniskās universitātes Ģeomātikas katedra
Tēma: Fotogrammetrijas sasniegumi Latvijā starpkaru periodā
INFORMĀCIJA PAR IEPRIEKŠĒJĀM DISKUSIJĀM
____________________________________________________________
2022. gada 25. augustā norisinājās trešās tiešsaistes diskusija “meetGIT”, kas bija veltīta LKS-92 koordinātu sistēmas modernizēšanai un tās praktiskajām ietekmēm. Diskusiju organizēja Latvijas ĢIS biedrība sadarbībā ar Latvijas Mērnieku biedrību un un Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociāciju
Kā zināms, koordinātu sistēma ir matemātisks modelis, kas apaļu zemeslodi mēģina parādīt divās dimensijās. Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēma ir 1992. gada ģeodēzisko koordinātu sistēma (turpmāk - LKS-92). Kopš 2020. gada maija ekspertu darba grupa, kurā deleģēti pārstāvji no valsts pārvaldes institūcijām, zinātniskām organizācijām un nevalstiskā sektora, strādā pie jautājumiem, kas saistīti ar LKS-92 modernizāciju un pāreju uz LKS-20. Līdz šim ekspertu grupa apstiprinājusi Latvijas koordinātu sistēmas definīciju, sasaisti ar starptautiskajām Zemes atskaites sistēmām un pārrēķina parametriem no pašlaik lietotās LKS-92.
Kas vēl bez matemātiskiem parametriem un pārrēķiniem mainīsies, pārejot uz jaunu koordinātu sistēmu? Kā šādas izmaiņas ietekmēs dažādu organizāciju pārziņā un lietojumā esošas ģeotelpisko datu kopas? Kādas izmaiņas veicamas informācijas sistēmu, datu bāžu, publisko servisu un lietotņu pārveidošanai? Kā un cik ilgā laikā būtu jānotiek pārejai uz jauno koordinātu sistēmu?
Diskusijas eksperti
Valdis Bērziņš, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra
Mārtiņš Reiniks, Latvijas Mērnieku biedrība
Mārtiņš Rutkovskis, Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu biedrība
Rolands Rihters, AS "Latvijas valsts meži"
Otrais pasākums norisinājās 23.09.2021 un tajā eksperti diskutēja par tēmu "Profesionālo bakalaura studiju programmu “Ģeoinformātika".
Diskusijas sērijas 2. pasākuma partneris bija Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte. Videoieraksts pieejams šeit: https://www.youtube.com/watch?v=BZN_aACwi24&t=105s
Diskusijas eksperti
Arvīds Ozols, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte
Zaiga Krišjāne, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte
Tēma: Studiju programma "Ģeoinformātika"
“Studiju programmas mērķis ir sagatavot augsti kvalificētus speciālistus, kuri spēj konkurēt gan vietējā, gan starptautiskajā darba tirgū dažādās ar ģeoinformātiku saistītās nozarēs.”
Agnis Rečs, AS "Latvijas valsts meži/Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte
Tēma: Studiju kurss "Ģeodēzija"
“Ģeodēzija ir viena no vecākajām ģeomātikas/ģeoinformātikas jomas zinātnēm. Telpisko datu uzturētājam ir svarīgi saprast, kā veidojas dati, ar kuriem jāstrādā, un jāveido jauni produkti, tādēļ arī ģeoinformātikas speciālistiem ir dota iespēja apgūt ģeodēzijas un mērniecības pamatus.”
Mārtiņš Vimba, SIA "Mappost"
Tēma: Kur satiekas ģeogrāfija, matemātika un programmēšana?
"SIA “Mappost” ikdienā rada biznesa risinājumus, kas plāno, optimizē, automatizē un pārrauga maršrutus un darba uzdevumus, kā arī kontrolē to izpildi ģeogrāfiski definējamās lokācijās sarežģītos daudznosacījumu apstākļos. Visiem biznesiem daļu izmaksu sastāda telpiskā komponente. Arī tiem, kas to vēl neapzinās. Kas darbina ģeotelpisko inteliģenci un kādas prasmes tam ir nepieciešamas ikdienā?"
Inese Rēriha, SIA "Envirotech"
Tēma: ĢEOINT: atbalsts datos balstītu lēmumu pieņemšanā.
“Mūsdienās organizācijas izmanto ĢIS, lai plānotu resursus un palīdzētu lēmumpieņemšanas procesā. Pēdējās desmitgades laikā ļoti augstu popularitāti arī civilā sektorā gūst ĢEOINT tehnoloģijas un metodes, kas palīdz definēt, interpretēt, analizēt un vizualizēt datus, kuriem ir piesaistāma ģeotelpiskā komponente. Kas slēpjas zem termina ĢEOINT?”
Harijs Ijabs, Lauku atbalsta dienests
Tēma: Ģeoinformātika un lauksaimniecības zemju monitorings
"Harijs Ijabs ir ĢIS eksperts ar vairāk kā piecu gadu pieredzi industrijā, interesē lielie ģeotelpiskie dati (big geo-data) un to pielietojums automatizētā, mašīnapmācībā balstītā lēmumu pieņemšanā."
Sandra Caune, Rīgas domes Informācijas tehnoloģiju centrs
Tēma: Nākotne sākas šodien. ĢIS kā instruments lēmumu pieņemšanā
"Labas pārvaldības pamatvērtības ir atvērtība, sabiedrības iesaiste un datos balstīti lēmumi. Kā ĢIS var sniegt pievienoto vērtību pašvaldībai?”
Dāvis Valters Immurs, SIA “Karšu izdevniecība Jāņa sēta”
Tēma: ĢIS palīdz plānot gudri
"Dāvis Valters Immurs ir ģeoinformātikas eksperts un biznesa analītiķis, kurš palīdz pieņemt datos balstītus lēmumus pilsētu un reģionālajā plānošanā, izglītības pārvaldē, loģistikā un citās jomās."
Rihards Olups, OpenStreetMap kopiena
Tēma: Kartes zīmēšana kā hobijs - kas ir OpenStreetMap?
“Vispasaules karte, kuru var rediģēt jebkurš un kuras datus izmanto Bolt, Facebook, Amazon un tūkstošiem citu uzņēmumu. Tas ir OpenStreetMap projekts, kuru mēdz saukt arī par karšu Vikipēdiju. Tas var būt hobijs, pirmie soļi ĢIS industrijā vai terapija pēc smagas darba dienas. Noskaidrosim, kā darbojas OpenStreetMap un no kura gala tam ķerties klāt.”
____________________________________________________________
"Tālizpētes izaicinājumu un risinājumi ekspertu redzējumā"
“meetGIT” diskusijas “Tālizpētes izaicinājumi un risinājumi ekspertu redzējumā” videoieraksts pieejams šeit: https://www.youtube.com/watch?v=bex25oPCjmY.
Diskusijas eksperti
Pirmais pasākums norisinājās 15.06.2021 un tajā eksperti diskutēja par tēmu "Tālizpētes izaicinājumu un risinājumi ekspertu redzējumā".
Diskusijas sērijas 1. pasākuma partneris bija AS "Latvijas valsts meži", piedalījās eksperti no Elektronikas un datorikas institūta, SIA "Rīgas meži", SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment (ELLE), Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras, Ventspils Starptautiskā Radioastronomijas Centra, Lauku atbalsta dienesta un SIA "Baltic Satellite Service". “meetGIT” diskusijas “Tālizpētes izaicinājumi un risinājumi ekspertu redzējumā” videoieraksts pieejams šeit: https://www.youtube.com/watch?v=bex25oPCjmY.
Diskusijas eksperti
Andrejs Zubaničs, Latvijas valsts meži
Tēma: Sentinel-1 datu apstrādes rīks un LIDAR intensitātes slāņa izveide
"Sentinel-1 SAR brīvpieejas dati ir vērtīgi Zemes virsmas analīzei, jo tos praktiski neietekmē laikapstākļi un dienasgaisma. Savukārt visas Latvijas LiDAR intensitātes kartes izveidē izaicinājumus rada datu atšķirības atsevišķos lidojumos, sezonās un izmantotie instrumenti."
Pēteris Pētersons, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra
Tēma: LĢIA aktualitātes tālizpētes jomā.
"Nozīmīgu sadaļu ģeotelpiskajā informācijā ieņem tālizpētes dati. Ikdienā aktīvi iesaistoties tālizpētes datu sagatavošanā, varēšu iepazīstināt ar šīs nozīmīgās ģeotelpiskās datu kopas aktualitātēm un problēmu situācijām, saistītām ar ražošanu un nākotnes plāniem."
Edgars Visockis, Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts “Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs”
Tēma: Ēnu kartes, 3D ēku modeļi un citi datu produkti pilsētvides tālizpētē, izmantojot valsts mēroga Lidar datus
"Edgars Visockis ikdienā izstrādā un implementē tālizpētes datu apstrādes darbplūsmas un šobrīd veic pētījumus ēku kontūru noteikšanā, izmantojot dziļo apmācību."
Kristīne Eglīte, SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment (ELLE)
Tēma: Attālās izpētes dati vides konsultāciju jomā – gaisa kvalitāte, vides daudzveidības novērtēšana un monitorings
Mūsdienās daudzas organizācijas cenšas daudz efektīvāk izmantot visus sev pieejamos resursus, lai samazinātu izmaksas un resursu patēriņu informācijas ieguvei. Vai ir iespējams pāriet tikai uz attālināto datu izmantošanu biznesa vajadzībām? Kādi šķēršļi ir attālās izpētes datu ieguvē, apstrādē un procesu automatizēšanā?
Linda Gulbe, Ph.D., Elektronikas un datorikas institūts, Tālizpētes grupa
Tēma: Audzes krājas noteikšana, izmantojot satelītdatus. Kā tiek veidotas darbplūsmas augstas izšķirstpējas attēlu apstrādei?
Augstas telpiskās izšķirtspējas tālizpētes attēli ļauj saskatīt pat atsevišķu koku vainagus, taču līdz ar to arī darbplūsmu izveides uzdevums kļūst sarežģītāks.
Juris Zariņš, Rīgas meži
Tēma: Kā ir būt tālizpētes tehnoloģiju, datu, iespēju tulkam un mediatoram mežsaimniecības uzņēmumā.
"Lai arvien plašāks loks strādājošo mežsaimniecībā izmantotu tālizpētes iespējas, tehnoloģiju izmantošana jāpadara tik pat vienkārša un ikdienišķa kā biroja programmas lietošana. Un tālizpētes speciālistiem jāatceras, ka kolēģiem nav jāiedziļinās specifiskā terminoloģijā, sarežģītos procesu aprakstos."
Harijs Ijabs, Lauku atbalsta dienests
Tēma: “Lielapjoma tālizpētes datu apstrāde un analīze – izaicinājumi un risinājumi”.
“Latvijas lauksaimniecības zemju monitoringa nolūkos ik sezonu tiek apstrādāti vairāki desmiti terabaitu Copernicus programmas datu. Pastāstīšu, kā ar automatizētiem un mākoņskaitļošanā balstītiem rīkiem mēs ar šo apjomu tiekam galā, un kā šos rīkus varētu izmantot arī citās nozarēs.”
Ilze Bargā, SIA “Baltic Satellite Service”
Tēma: Ērta un operatīva meža īpašumu uzraudzība no satelītattēliem.
"Ērtas un viegli lietojamas interneta programmas izveidošana, kurā integrēta satelītattēlu automatizēta apstrādes sistēma valsts mērogā, radīja neskaitāmus izaicinājumus un problēmsituācijas, liekot meklēt radošus un efektīvus risinājumus vairāku gadu garumā.”
